Izkļūt no cietuma.
IAutors:
Gunta TABORE, Neatkarīgā Rīta Avīze
Publicēšanas datums: Pirmdiena, 2005. gada 27. jūnijs.
Der saprast, ka par iekšējo cietumu
tu maksā ar attiecību sagrūšanu, ar vientulību, ar veselību
"Vārds cietums biežāk asociējas ar
to, kas ir ārpus cilvēka, ne iekšienē. Taču daudziem no mums ir savs cietums,
kaut kas, kas ierobežo mūsu iekšējo brīvību," saka psihoterapeite Gunta Deģe,
kas ir viena no vadītājām savdabīgai psiholoģiskai grupai, kura darbojas
Liepājas Karostas cietumā.
Brīvības vērtība
Neparasto ideju, kur šovs cietumā
tiek savienots ar psihoterapiju grupā, īsteno projekta Cilvēka izpētes institūts
vadītāja Gunta Deģe un psihoterapeite, psiholoģijas zinātņu doktore Ieva Bite.
"Pamatideja autentiskā vidē, reālā iestādē, kas darbojusies kā cietums, ļaut
ikvienam grupas dalībniekam sajust savu iekšējo cietumu, tādējādi dodot iespēju
mēģināt no tā tikt vaļā. Piekļūt tiem savas esamības nostūriem, no kuriem
parasti vēlamies izvairīties. Lai, izejot no cietuma mūriem, spētu pieņemt savu
personisko brīvību un respektēt otra brīvību, kas ir pirmais solis uz patiesi
tuvu attiecību veidošanu," skaidro Gunta Deģe, piebilstot, ka aiz cietuma restēm
var spilgti novērtēt brīvības vērtību un, sajūtot ārējo cietumu, pietuvoties
savam iekšējam.
Kā zināms, Liepājas Karostas
cietumā notiek savdabīgas izrādes Aiz restēm, kur cietuma uzraugi ir aktieri,
kas iesaista dalībniekus (nu jau ieslodzītos) gluži vai realitātes šovā,
izspēlējot tikai cietumā iespējamas ainas, papildinot visu ar ekstrēmo
nakšņošanu kamerās.
Eksistenciālās pieredzes grupa
notiek 24 stundas bez pārtraukuma, tāds savdabīgs maratons. Psihoterapeites,
tāpat kā dalībnieki, piedalās izrādē, atšķirība no kārtējās izrādes ir tāda, ka
notikušais un katra cilvēka rīcība dažādās situācijās tiek analizēta.
Karjeras restes
"Aizveras cietuma durvis, mēs sēžam
kamerā un noskaidrojam, kāpēc katrs vēlējies būt šai grupā, faktiski kas ir
viņa iekšējais cietums," saka G. Deģe. Būtībā tā ir uzbūvēta cietuma siena, lai
pasargātu sevi no pasaules, nevis pasauli no sevis...
Dažiem tā ir emocionālā atkarība no
partnera. Citiem emocionālā atkarība no izraudzītā dzīves mērķa. Kādā dzīves
brīdī viņš sajūt, ka tas nav piemērots ceļš, bet mērķis nolikts, un cilvēks tik
turpina iet. Vēl kādam iekšējais cietums ir bailes mīlēt. Prāts viņam saka
mīlēt, atvērt un atdot kādam sirdi nozīmē pakļaut sevi ciešanām. Cits kļuvis
atkarīgs no panākumiem. Mūsdienu sabiedrībā augstu vērtē karjeru, bet, lai kaut
ko iegūtu, no kaut kā jāatsakās. Līdz vienā brīdī saprot, ka daudz zaudēts...
"Viena no grupas dalībniecēm
atzinās, ka atkal spējusi ļauties iedvesmai. To viņai traucēja robežas, ko pati
uzlika. Tā bija vēlme sevi kontrolēt, līdz ar to zaudējot spēju radoši pieiet
lietām," uzsver psihoterapeite.
Ar seju pret sienu
"Man pašai bija liels izbrīns par
sevi, sapratu taču, ka izrāde, šovs, bet kādā brīdī reaģēju sev tik negaidīti.
Kad lika izvēlēties kameras vecāko, piepeši teicu: "Tu būsi," un norādīju uz
kādu cilvēku. Tad domāju: no kurienes manī tas?! Un sajūta kājas plati, ar
seju pret sienu absolūta bezspēcība! Apzinies, ka kādam pār tevi ir milzīga
vara. Tas iespaido."
G. Deģe uzsver: vislielāko iespaidu
atstāja brīdinājums ja to un to neizdarīsiet, sodīsim citus. Nu īsts padomju
varas piegājiens. "Man nepatika ideja, ka manis dēļ varētu sodīt visus pārējos,
bet mani ne, tā šķita tik baisa, ka es biju gatava darīt daudzas lietas, kas
citā reizē man nebūtu pieņemamas. Es būtu vairāk izrādījusi pretestību
oficiālajai varai, uzraugiem," gluži vai dusmojas Gunta.
Bija cilvēki, kas pieļāva
vardarbību no uzraugu puses. Kad situāciju analizēja, velkot paralēles ar reālo
dzīvi, nonāca pie būtiskām atklāsmēm. "Pret vienu ir iespējama vardarbība, bet
līdzās kāds pasaka uzreiz ar mani tādi joki neies cauri. Ir cilvēki, kas prot
novilkt robežas. Uz šā fona saprata, ka pats ir tas, kas pieļauj emocionālo
vardarbību. Ir svarīgi izpētīt sevi līdz kurai robežai es ļauju, lai otrs
iejaucas manā psihē."
Cietumā daudziem radušās pārdomas
par nodevību. Izdzīvošanas ekstrēmajā situācijā katrs izvēlas savu stratēģiju
pakļaujas, protestē, kļūst nodevējs... "Tas lika pārdomāt uz kādiem upuriem
esmu gatavs, lai ar nodevēju sevī varētu sadzīvot? Es jau varu domāt, ka esmu
labs, taču izrādās... Ikvienam der zināt robežu, aiz kuras jau izvēlētos sevi,
nevis otru."
Auksts un lepns
Kāds cilvēks no grupas aizmirsa
siltās drēbes aiz cietuma sienām. Bija skaidrs, ka bez tām palikšana nebūs
iespējama, jo kameras ir vēsas. Tātad jālūdz palīdzība. Bet šā cilvēka iekšējais
cietums bija lepnība. "Kā to piezemēt? Kā pateikt, ka bez citu palīdzības
nevaru? Kā noārdīt to cietuma sienu, ka es visu spēju, varu un viss atkarīgs
tikai no manis?! Kaut gan patiesībā viss ir atkarīgs no manas spējas
sadarboties," skaidro psihoterapeite.
Vēl kādam iekšējais cietums ir
emociju slāpēšana. "Piemēram, es uzskatu, ka dusmoties ir ļoti slikti, un sāku
to kontrolēt, līdz vienā jaukā dienā saprotu, ka nejūtu ne tikai dusmas, bet
vispār neko! Tā vietā, lai saprastu, ka dusmas ir dabiska aizsardzības reakcija,
enerģija, kas dota, lai es cīnītos par savu veselumu. Tas ir viens no
bēdīgākajiem cietumiem, jo no tā var rasties slimības." Izrādās, par savu
cietumu cilvēks maksā. Aizliedz sev dusmoties, un maksa ir insults pēc pieciem
vai desmit gadiem. Aizliedz runāt par aizvainojumu ar savu partneri, paiet gadi,
un tu viņu vairs nemīli, jo aizvainojums ir sakrājies tik ļoti, ka pārvēršas
naidā...
Der zināt
Kas ir brīvs cilvēks?
- Brīvs cilvēks uzticas tam, ko
jūt, uzticas sev.
- Ir neatkarīgs cilvēks, viņš iet
savu ceļu.
- Pieņem sevi tādu, kāds ir, un arī
otru tāpat pieņem. Uzticas otram, kas ir citāds, saprot, ka viņam ir visas
tiesības tādam būt.
- Uzticas tam, ko jūt, kad mīl.
- Uzticas tam, ka pārbaudījumi, kas
ir dzīvē, nepieciešami dvēseles un gara stiprināšanai, pilnveidošanai.
Svarīgi
Jautājumi, uz kuriem atbildes var
meklēt un atrast šādā grupā
- Kas ir sods? Kā es sodu sevi? Kā
es jūtos, kad soda mani?
- Ko es daru un kā jūtos, ja soda
kādu man blakus vai manā vietā?
- Kas ir brīvība mana un citu? Kā
es sevi ieslogu? Par ko?
- Kādas izdzīvošanas stratēģijas
lietoju: pakļaujos, protestēju vai kļūstu nodevējs?
- Kas ir mans personiskais cietums?
Cik ilgi es vēl vēlos tur pavadīt savas dzīves laiku?
Interesanti
- Realitātes uzvedums Liepājas
Karostas cietumā veidots pēc patiesiem stāstiem no cietuma dzīves. Uzvedums ļauj
iejusties cietumnieka lomā.
- Izrādē Aiz restēm var piedalīties
tikai tie, kas ar savu parakstu apliecinājuši, ka piekrīt izrādes noteikumiem.
Aicināti piedalīties visi drosmīgie, kas vecāki par 12 gadiem. Izrādes organizē
grupām, individuālie interesenti var pievienoties kādai grupai.
- Pieteiktās izrādes publicētas
internetā (www.karostascietums.lv).
Bargi
No Karostas cietuma izrādes
noteikumiem
- Par izrādes sākumu uzskatāms
brīdis, kad dalībnieki tiek ielaisti Karostas virssardzes teritorijā.
- Apmeklētāji (dalībnieki) ir
ieslodzītie.
- Katram Liepājas Karostas cietuma
izrādes dalībniekam jāparaksta apliecinājums, ka viņam var tikt izteikti
aizskaroši aizrādījumi un pavēles, kas bez ierunām jāizpilda.
- Nepaklausīšanas gadījumā pret
ieslodzītajiem var tikt piemērots sods fiziski vingrinājumi, virssardzes
uzkopšanas darbi u. c.
- Dalībniekiem, tiekot izraidītiem
vai pašiem pametot izrādi, netiek atdota par izrādi samaksātā nauda.
:: Lasīt vairāk
|