Guntas Deģes izglītības vēsture

Jau studiju laikos, kad sāku strādāt par medicīnas māsu, sapratu, ka medikamenti, protams, ir laba lieta un reāli palīdz slimniekam, īpaši, slimības akūtajos stāvokļos, bet tik pat svarīga ir izrunāšanās ar kādu, kurš gatavs cilvēku uzklausīt. Tāpēc bieži savās dežūrās ļāvu slimniekiem „izkratīt sirdi”, un šie stāsti vedināja mani domāt, ka slimības pamatā ir psiholoģiskās grūtības, kuras cilvēks nespēj pārvarēt. Savukārt, lai palīdzētu otram, vajag vispirms sakārtot sevi.

Tāpēc 1992.gada nogalē noslēdzu vienošanos ar Sankt-Peterburgas Ārstu kvalifikācijas celšanas institūta docenti Ludmilu Ļičāginu par to, ka viņa izveidos programmu Liepājas Narkoloģiskās slimnīcas ārstu teorētiskai un praktiskai apmācībai psiholoģijā un psihoterapijā. Četru gadu garumā Ludmila Ļičāgina un citi viņas kolēģi ieradās Liepājā un, gan lekciju veidā, gan personības izaugsmes grupas veidā, gan individuāli konsultējot, deva iespēju pietuvināties dziļākai sevis sapratnei.

1993.gadā laimīgas sagadīšanās rezultātā uzzināju, ka Rīgā tiek veidota apmācības grupa psihoorganiskajā analīzē, psihoterapijas virzienā, kurš apvieno sevī ķermeņa terapijas un psihoanalīzes konceptus. Toreiz uz Latviju bija atbraukusi Kristīne Cirhere,
 
 
 kura ir Gerdas Boisenas skolniece. Tā sakot mums, Rīgas grupai, bija dota iespēja apgūt šo psihoterapijas virzienu no pirmavotiem, jo pasniedzeju sastāvam 1995.gadā pievienojās Žaklīna Bessona un Īvs Brolts, kuri kopā ar Polu Boisenu ir šīs skolas pamatlicēji un dibinātāji. Žaklīna un Īvs kļuva par Rīgas grupas kuratoriem un aizbildņiem, veidojot no mums psihoterapeitus un vēlāk jau arī psihoorganiskās analīzes pasniedzējus.

 

 Lai iepazītos arī ar citiem šīs skolas pasniedzējiem, kā arī lai iegūtu iespēju pie viņiem mācīties, lielākā daļa no mūsu grupas, un tanī skaitā ari es, devāmies divas reizes uz Franciju.

 

 1994.gadā kopā ar kolēģiem no Liepājas psihiatriskās slimnīcas uzsāku apmācību psihodinamiskajā individuālajā psihoterapijā, kurā par pasniedzējiem bija Jevgēnius Laurinaitis un Kazis Remeitis. Jasaka, ka ar visdziļāko pateicību atceros tieši Kazi Remeiti, kurš bija mans pirmais supervizors un iemācīja, ka attiecībās klients – terapeits viss ir būtiski, ka, tikai apzinoties savas kļūdas un nepilnības darbā, iespējams tās labot un kļūt par profesionāli.

 

 1995.gada jūnijā Viļņas grupu terapijas seminārā pirmo reizi iepazinos ar Rimasu Kačunasu, kura grupā toreiz piedalījos. Iespējams, ka šo tikšanos es varu nosaukt par liktenīgu, jo tad, kad Rimas atsūtīja uzaicinājumu piedalīties eksistenciālās terapijas apmācības iestājpārbaudījumā, es daudz nedomājot, 1996.gada augustā devos uz Viļņu. Kad institūta vadība man jautāja, vai es vēlos kļūt par eksistenciālo terapeitu, atbildēju, ka nezinu, bet vienu zinu pavisam droši, ka eksistenciālie jautājumi ir tie, ar kuriem jāsaskaras jebkuram psihoterapeitam vienalga kādā virzienā viņš arī praktizētu. Mani pieņēma un 1996.gadā es uzsāku studēt eksistenciālo terapiju Humānistiskās un eksistenciālās psiholoģijas institūta 1.apmācības grupā.

Kas mani saista tieši eksistenciālajā terapijā? Brīvība un radošās iespējas, jo katra tikšanās ar otru ir neatkārtojama un nav ieliekama nevienas teorijas rāmjos, gluži kā pati dzīve.

 

 Kad 1999.gadā pabeidzu profesionālo līmeni un saņēmu eksistenciālā terapeita kvalifikāciju apstiprinošu sertifikātu, mani pārpildīja lepnums par sasniegto un vienlaicīgi arī lielas skumjas – bija beidzies viens no nozīmīgākajiem posmiem manā dzīvē: pēc ilgiem meklējumiem, es biju atradusi savu īsto vietu dzīvē. Strādāju gan ar individuālajiem klientiem, gan grupām, gan Latvijā, gan Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā un kā psihoorganiskās analīzes pasniedzēja arī Maskavā.
2003.gadā iestājos HEPI supervizoru apmācībā,

 

kuru beidzu 2004.gadā kā eksistenciālās terapijas supervizors.



 Kopš 2004.gada marta kopā ar savu kolēģi Gintu Ratnieci veidoju projektu ”Cilvēka izpētes institūts”, kura galvenais mērķis ir radīt pietiekami radošus apstākļus visiem, kuri izvēlējušies dvēseles un gara pilnveidošanas ceļu. Šajā projektā mums ir izdevies iesaistīt arī citus mūsu kolēģus un skolotājus.



:: Nosūtīt emailu