Guntas Tabores raksts Neatkarīgā Rīta Avīzē: Izpētīt sevi citu klātbūtnē Publicēšanas datums: Pirmdiena, 2004. gada 12. janvāris. Agrāk vai vēlāk ikviens grupas dalībnieks saprot, ka nav vientuļš savās grūtībās Man pietrūka drosmes atklāt savas jūtas līdz galam... Sapratu, ka esmu neiecietīgs pret tiem, kam ir citādi uzskati… Pats grūtākais bija izteikt visas savas jūtas grupai… Šādas atziņas pauduši tie, kas līdzdarbojušies grupā, kuru vada psihoterapeits. Ko dod kolektīva psihoterapija? Daudzi piesardzīgi izturas pret šādiem piedāvājumiem, jo uztraucas, ka kāds viņus pazīs, baiļojas no atklātības, ka citi uzzinās par viņu dvēseles problēmām. Skaidro psihoterapeite Gunta Deģe. Kad nevar aiziet no spoguļa "Agrāk vai vēlāk jebkurš grupas dalībnieks nonāk pie secinājuma, ka viņš nav viens savās problēmās, ka tādas ir daudziem. Parasti vairākums uzskata – ak, man vienam ir grūtības, tik slikti klājas tikai man, šā iemesla dēļ iesākumā pat baidās un kaunas par sāpīgo runāt," stāsta Gunta Deģe. Individuālajā terapijā cilvēks veido attiecības tikai ar savu psihoterapeitu, kurš obligāti būs empātisks, jutīs līdzi, veltīs tikai viņam simtprocentīgu uzmanību, bet grupā vadītājs pievērš uzmanību visiem dalībniekiem vienādi. Tur var ieraudzīt, kā veidojas attiecības ar citiem, saņemt atgriezenisko saiti un uzzināt, kādas jūtas tava uzvedība izsauc otrā. Tiek apgūta arī prasme pieņemt otru tādu, kāds viņš ir. Ja man ir tiesības būt pašam, just un domāt, tad arī otram tādas ir. "Grupa nav spogulis. Ja spogulī redzētais man nepatīk, es novēršos un aizeju. Šeit ir jāpaliek. Daudzi neiztur šādu atklātību, aizbēg, vairs nenāk. Runāt par jūtām ir grūti, it īpaši tiem, kas nav pieraduši to darīt." Psihoterapeite uzsver, ka grupa ir laba vieta, kur redzēt, ieraudzīt, kādā virzienā virzīt savu izaugsmi. "Tur iespējams trenēties runāt par to, ko jūti. Ir ierobežota telpa un arī laiks, tātad pārējie spiesti klausīties. Protams, tas nenozīmē, ka cits citu nevarētu pārtraukt. Jāatzīst, ka ļoti daudzi vispār neprot runāt par jūtām. It kā viņi būtu nolieguši daļu no sevis. Piemēram, uzskata, ka dusmas, naids, skumjas – tās ir sliktās jūtas, raudāt citu klātbūtnē ir negods vai vājuma pazīme... Grupa ir tāda vide, kur tas ir atļauts. Varbūt tieši tur pirmo reizi dzīvē kāds sāk saprast, ka tas, ko viņš jūt, ir ļoti svarīgi. Ne tikai mīlestību, prieku, saviļņojumu vai sajūsmu, kas it kā skaitās pozitīvās jūtas, bet arī bailes just ir pozitīvi un svarīgi, jo baiļu reakcija taču dod signālu, ka indivīds kaut kādā mērā ir apdraudēts." G. Deģe stāsta, ka tad, kad cilvēks iemācījies runāt par to, ko jūt, mēdz mainīties attiecības arī reālajā dzīvē. "Tas gan ne vienmēr nozīmē, ka uz savstarpējās sapratnes pusi…" Vingrinājums ar naudu un jūtām Dažāda ir cilvēku pulcēšana kopīgām psiholoģiskām atklāsmēm. Interesantu pieredzi var gūt grupā par naudu. Tur nemāca, kā vairāk pelnīt, nedod receptes, bet piedāvā saprast, ko nauda dara ar katra dzīvi. Daudzi uzskata, ka nauda ir kas netīrs, ka visi bagātie ir negodīgi. Ir cilvēki, kas nespēj noturēt naudu, citi baidās to piesaistīt. Šajā grupā notiek spēle, vingrinājums, kura laikā var saprast, kādas jūtas ir, dodot otram, un kādas – saņemot, liek pārdomāt, kāda ir naudas ietekme uz attiecībām ar citiem cilvēkiem. Ir bijusi grupa sievietēm, kas mīl par daudz. "Tādas jūtas daudz aprakstītas literatūrā. Daudz sieviešu pieņem Blaumaņa Kristīni kā pozitīvo tēlu un... cieš. Mīlestības atkarībā no otra cilvēka darbojas tādi paši psiholoģiskie mehānismi kā citās atkarībās," stāsta G. Deģe. Viņa gan atzīst, ka šādu grupu izveidot bijušas lielas problēmas, jo maz ir sieviešu, kuras jau apjautušas: mīlēt par daudz – tā ir slimība. Gunta Deģe vada eksistenciālās pieredzes grupu. Lūgta izstāstīt kādu piemēru par to, ko ļaudis guvuši šajās nodarbībās, psihoterapeite skaidro, ka jau pirmajā reizē visi pieņem noteikumu: šeit notikušais paliks starp tās locekļiem, nekas netiks izpausts. "Nevienam, kas aplī sēdējis, nav tiesību runāt par citu pārdzīvojumiem." Tātad arī psihoterapeits to nedrīkst. Speciāliste skaidro, ka tas ir ļoti svarīgi, jo vairākums baidās, ka kāds no malas uzzinās, ko viņi teikuši vai kā rīkojušies. G. Deģe prāto, ka šādas bažas saistītas ar paša cilvēka personību. "Ja es eju un stāstu citiem, kā dzīvo mans kaimiņš, tad loģiski, ka baidos – kaimiņš tāpat runās par mani…" Gandrīz kā īsts realitātes šovs Eksistenciālās pieredzes grupas pamatideja balstīta Mārtina Heidegera filozofijā: mēs esam iemesti šajā dzīvē, un tā ir ierobežota laikā. Viss notiek šeit un tagad. Arī šajā grupā situācijas netiekot radītas mākslīgi. Daudzi dalībnieki esot teikuši – nu kaut kas līdzīgs realitātes šovam... Tas ir piedāvājums izprast sevi, savu esamību, veidu, kā tu eksistē pasaulē. Kādu atbildību esi gatavs uzņemties un kādu noteikti ne. Kādas jūtas spējīgs izpaust, kādas sevī noliedz. Mērķis – sekmēt spēju uzņemties atbildību par savu dzīvi, attīstīt spēju brīvi izvēlēties un riskēt, tanī pašā laikā pieņemot trauksmi kā neizbēgamību; attīstīt personiskās identitātes izjūtu. "Atslēga slēpjas pašā vārdā eksistenciāls – kļūt par kaut ko mainoties. Grupa dod iespēju izpētīt sevi citu klātbūtnē un ar citu palīdzību, tas savukārt paver lielākas iespējas katram kaut ko mainīt sevī, savā attieksmē un attiecībās ar līdzcilvēkiem. Tur mācās izprast sevi," skaidro psihoterapeite. "Esmu pārliecināta, ka cilvēks grupā uzvedas un māk sevi parādīt tikai tā, kā viņš to dara reālajā dzīvē. Agrāk vai vēlāk katrs izpauž sevi un tad saņem no pārējiem atbildes reakciju. Uzreiz. Dzīvē taču tas nav iespējams, varbūt tikai pēc gada saņemsiet apjausmu, vai paveiktais, sacītais bijis labs vai slikts." Svarīgs moments ir brīvība un atbildība. "Protams, absolūtas brīvības nav, kā teicis viens no izcilākajiem Lietuvas psihoterapeitiem Aleksandrs Aļekseičiks – mana brīvība beidzas pie otra cilvēka degungala. Grupā tas ir ļoti spilgti redzams." Katrs dalībnieks ir atbildīgs par savu dzīvi grupā, un visiem kopā ir jāpieņem atbildība par to, kā veidot dzīvi kopesamībā, ar kādu jēgu aizpildīt to laiku, kas dots būšanai kopā. Gunta Deģe pasmaida: "Protams, atšķirībā no reālās dzīves visi zina, ka šķiršanās ir neizbēgama un dzīve grupā beigsies pēc 72 stundām." Tieši tik ilgs ir nodarbību koplaiks. "Protams, tas ierobežo, bet arī motivē piepildīt atvēlēto laiku." *** Svarīgi Psihoterapija grupā Izpētīt sevi citu klātbūtnē un ar citu palīdzību Iespēja iemācīties runāt par savām jūtām Vieta, kur trenēties runāt par to, ko jūti Iespēja saņemt tūlītēju citu reakciju par pateikto vai izdarīto Pieņemt otru tādu, kāds viņš ir