Guntas TABORES saruna ar Gintu Ratnieci. Aiz problēmām, kuras saista ar NAUDU, mēdz būt paslēpts tik daudz kas - attiecības, pašvērtējums, atbildība. Svarīgi identificēt īstās problēmas. Bieži vien saka - viss būtu labi, ja tik nebūtu to problēmu ar naudu. Ja tās atrisinātos, tad mums tikai saulīte pa zemes virsu ripotu... Taču tas ir iluzors priekšstats. Faktiski aiz tā, ko saistām tikai ar naudu, slēpjas daudz kas vairāk. Par naudas lomu cilvēku dzīvē un attiecībās stāsta psihoterapeite Ginta Ratniece. Iluzors mērs «Nauda ir diezgan eksistenciāls faktors, nu nav iespējams no tās izvairīties, ja nu vienīgi nonāc pilnīgā valsts aprūpē vai varbūt klosterī, taču arī tur ļaudis strādā... Tātad ir neizbēgami izvairīties no attiecībām ar naudu. Taču cilvēki tās mēdz veidot ļoti dažādi,» iesāk Ginta Ratniece, kura ļaužu attieksmi pret naudu izzina arī īpašā psihoterapijas grupā. Kāpēc, piemēram, vieni vienmēr ir parādā, bet no citiem savukārt vienmēr kāds grib aizņemties?! Turklāt šī tendence nav saistīta ar to, ka pirmajiem būtu maza alga. Netrūkst turīgu cilvēku, kuri dzīvo aizņemoties, atrodas pastāvīgā parādu stāvoklī. Kāpēc vieni nopelna daudz, bet citi maz, dažkārt pat vienā profesijā strādājoši? «Tātad jāsecina, ka viss atkarīgs no personības. Jo nauda jau ir tikai apmaiņas līdzeklis, pašai par sevi tai nav ne nozīmes, ne jēgas. Pastāv tikai tā vērtība, ko tai piešķiram. Ko piešķiram psiholoģiski katrs savā dzīvē.» Psihoterapeite akcentē, ka simboliskā līmenī naudai tiek piešķirts spēks. Cilvēki pārāk fokusējas uz naudu. «Tā ir neatņemama sastāvdaļa, bet tā nav visa dzīve.» Diemžēl dažkārt to mēdz izmantot kā sasnieguma mēru. Vairāk, vēl vairāk... «Un kur ir robeža?! Ko tieši cilvēks vēlas sasniegt? Tas ir pašapmāns. Jāsaka, ka nauda kā mērķis ietver diezgan lielas iespējas vilties. Jo lielāka nauda, jo lielāka atbildība. Līdzīgi kā ar lielāku brīvību. Nesen lasīju avīzē, ka viena amerikāniete vinnējusi vairāk kā 600 miljonu dolāru. Nedomāju, ka tas ir tik vienkārši…» Ģimene maciņā Bieži saka - man nauda dod drošību un stabilitāti. Psihoterapeite turpina: «Jā, tā ir viena no aptaustāmajām lietām ārējo faktoru kopumā, taču būtībā drošības sajūta ir iekšēja, ne uz ko tā nebalstās. Nu ņemiet kaut vai profesionālās spējas - vienam mazāka alga, otram lielāka... Bieži vien šajā salīdzināšanā nauda kalpo tāds kā mērs. Jo ir ļoti objektīvs un neietekmējams kritērijs, konkrēti cipariņi, kurus tu nepastiepsi.» Ļoti svarīgs moments - kā nauda ir saistīta ar pašvērtību. Par cik es vērtēju savu darbu, spējas, profesionalitāti. «Ļoti bieži saka - mani neapmierina pašreizējā alga, bet es nevaru pavaicāt vairāk, šaubos, nejūtu, ka spētu konkurēt. Labāk neko nedara, labāk izvēlas mazāku naudu...» nopūšas speciāliste. G. Ratniece uzsver, ka būtisks aspekts tai ir attiecībās. «Tas ir stāsts par varu un ietekmi. Par draugiem, ģimeni. Tieši nauda parāda slēptās lietas ģimenē, to, ko paši negrib atzīt. Kaut vai elementārais - kura rokās ir maciņš, kā pieņem lēmumus, vai katram ir sava nauda, kā es dodu otram, kāpēc.. Ir ģimenes, kur vīrs saka - es tev iedošu jebkuru summu, tikai tev man jāpalūdz. Visas šīs nianses daudz pastāsta arī par attiecību raksturu» Bieži vien saka - viss būtu labi, ja tik nebūtu to problēmu ar naudu... Ja mūsu ģimenē būtu lielāka nauda, tad mēs nestrīdētos... Nu mums visi strīdi ir par naudu... Ja nokristu tik un tik latu, viss atrisinātos.. «Tā ir ļoti iluzora sajūta, jo aiz naudas problēmām bieži vien mēdz būt paslēpts pārējais - attiecības, pašvērtējums, atbildība. Svarīgi identificēt īstās problēmas.» Dekorāciju aizsegs Psihoterapeite uzsver, ka materiālā labklājība ir tikai dekorācija. «Tās pašas kaislības un emocijas notiek gan trūcīgās ģimenēs, gan tajās, kur līdzekļu pārpārēm. Tikai likmes citas... Labklājība ir iekšējais stāvoklis, un nav atkarīgs no ārējā, tātad arī no naudas. Labklājība atkarīga no dzīves uztveres, spējas baudīt un priecāties par to, kas tev ir. Cik tu spēj būt gandarīts.» Ļoti svarīgi, kādi ir priekšstati attiecībā uz naudu. Pastāv ļoti daudz stereotipu un aizspriedumu. Es neesmu tik bagāts, lai pirktu lētas lietas. Krāj, jo bez kapeikas pie rubļa netiksi. Bagāts nevar būt godīgs un godīgi daudz nevar nopelnīt - tas mūsu sabiedrībā ļoti iesakņojies, vēsturiski veidojies uzskats. Katrs priekšstats raksturo cilvēku. Un traucē iegūt to, ko vēlas, it kā pastāv iekšējā bremze, tāds kā nosodījums. Saknes tam parasti ir meklājamas cilvēka iepriekšējā pieredzē – bērnības ģimenē un vēlāk piedzīvotajā. «Man jau šķiet, ka ļoti daudzi sapņo, ka gribētu būt turīgi. Tad jautājums: kāpēc vieni sapņo un viņiem ir, un kāpēc nav otriem - ar tādiem pašiem sapņiem?!» Cilvēki pārāk fokusējas uz naudu. «Tā ir neatņemama vērtība, bet tā nav visa dzīve.» Nauda ir reālā pasaule, svarīgi, kā savus sapņus un centienus spējam saistīt ar reālo pasauli. «Tu sapņo par lielu naudu, bet ko īstenībā vēlies?! Varbūt drīzāk sapņo būt atzīts, mīlēts vai cienīts? Tad domā par to, ko šobrīd vari darīt visa tā labā,» uzsver Ginta Ratniece.